Mūzika: kas par lielisku tēmu...

Lieliski, jo muzicēt un mūziku klausīties ir brīnišķīgi. Bīstami, jo mūzika ir gaumes lieta un katram ir savs priekštats par to, kādai ir jābūt brīnišķīgai mūzikai.
Pamēģināsim šai tēmai tuvoties neintrāli un apskatīsim to no bibliskā skatu punkta. Skaidrs ir tas, ka no seniem laikiem nav saglabājušās ne kasetes, ne DVD un norādes uz to kā izpildīt mūziku ir samērā maz. Tas nozīmē, ka, kā toreiz skanēja mūzika mēs nezinam. Varbūt tas pat ir labi, uzskati par mūsdienu mūziku ir pietiekoši aizraujoši.
Taču viens ir skaidrs: Mūzika ir ieņēmusi visos laikos ļoti nozīmīgu vietu, kā jau minēts par Kaina pēcnācējiem. Lameha dēls Jābals „viņš ir tēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules“ (Pirmā Mozes 4.21), tiek dēvēts par mūzikas izgudrotāju. Mūzika skanēja gan reliģiskos, gan pasaulīgos pasākumos. Gan kara apstākļos vai strādājot, svinot svētkus, kāzās, izklaidei vai arī sērās: mūzikai ir liela nozīme cilvēka ikdienā.
Ap 1000 pirms Kristus , līdz ar karalistes atmodu un tempļa celšanu, attīstījās krāšņa kultūras dzīve, kura veicināja mūzikas pielietošanu Dievkalpojumos. Tika izskoloti 4000 temļa dziedātāji un mūziķi, kuri kā minēts laiku grāmatās, veidoja izcilus korus. (Pirmā Laiku 23,5). Cimbāles, Arfas, Trompetes skanēja Dievam par godu und iepriecināja (tā laika) klausītājus.
Taču dziesma un mūzika netika atskaņota tikai kā slavas dziesma Tam Kungam. Arī nepieciešamības un grūtības, sūdzības un apsūdzības tika izteiktas dziesmās un mūzikā. Piemēram Psalms 6,1: „Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā, Dāvida dziesma, astotā toņu kārtā“ ,pēc šīm norādēm seko nevis slavas dziesma, bet gan nožēlas lūgšana. Vai arī piemēram 22 psalms, kas ir lūgšana par pie krusta mirstošo Jēzu (2 pants); „mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstājis? „ Šis lielais ciešanu psalms sākas sekojoši: „ Dziedātāju vadonim, Dāvida dziesma (pēc „Rītausmas stirna“)

Plašais mūzikas un dziesmu spektrs, sākot no slavas dziesmām līdz rūgtām sūdzībām, no nomierinošām skaņām līdz pat satraucošām melodijām, ir sastopams arī mūsdienās.
Mūzika ietekmē – tā mierina, tā arī uzbudina. Mūzika izraisa gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Ir skaņas , kuras liek mums justies komfortabli, un citas izraisa mūsos nepatīkamas sajūtas. Paredzēt mūzikas ietekmi uz mums iepriekš viennozīmīgi nevar.
Kad Dāvids pie karaļa Saula spēlēja uz cītaras un šīs skaņas nomierināja karali un pat atbrīvoja to no ļaunā gara (Pirmā Sāmuela 16,23) ir neapšaubāms piemērs par mūzikas pozitīvo ietekmi. Taču apgalvot, ka maigām cītara vai ģitāras skaņām būs vienmēr pozitīva ietekme, būtu nepareizi. Kādu dienu Dāvids kā vienmēr spēlēja pie karaļa Saula, taču šoreiz šī spēle karali nenomierināja, tieši otrādi, viņš Dāvidu gandrīz nogalināja ( Pirmā Sāmuela 18, 10.11).
Šie piemēri parāda to, cik dažādi viena un tā pati mūzika var ietekmēt vienu un to pašu cilvēku. Katrs no mums notetikti jau ir to pieredzējis, gan mūzikas ietekmi pašam uz sevi, gan citu cilvēku reakciju uz mūziku. Viena un tā pati slavas dziesma kādu reizi izsaka manu, tā brīža noskaņojumu un kādu citu reizi tā manī izraisa nomācošu noskaņojumu. Dievkalpojuma laikā mūzika mani var aizkustināt tā, ka dzirdu Dieva vēsti, taču var arī būt tā, ka tā mani satrauc un neļauj atvērties Dieva vārdam. Izvēloties, klausoties, spriežot par mūziku ir svarīgi apzināties šo dažādo mūzikas ietekmi.


Tātad visos laikos aktuāli: Mūzika: kas par lielisku tēmu, kas par bīstamu tēmu.

Gundi Hornbruch