Nekas nav neiespējams

Iztēloties var diezgan daudz un visnotaļ nepareizas lietas. Bet priekšstats un ticība, ka Dievs ir vienmēr ar mums jābūt klātesošiem un jāpiepilda mūs. Šis priekšstats ir svētīts un nekad nebūs nepareizs. Šīs zināšanas un pieņēmums dāvā mūsu nemierīgās un izmisušās sirdīs (Jermijas 17,9) dziļu atziņu, ka Dievam katrā laikā viss ir iespējams. Ja mēs Dievam kaut ko lūdzam, tad ticība, ka Dievam nekas nav neiespējams ir priekšnoteikums tam, ka Dievs mūs pēc savas gribas uzklausīs un sadzirdēs. (1Mozes 18,14). Dievam ir savi prinzipiņi, dzīves noteikumi un laiki attiecībā uz Garu, ko Viņš mums devis tāpat kā dzīvību, kas no tā izriet. Priekš mums tas nozīmē to, ka Dievs ir mūsu debesu Tēvs, kurš mūs mīl ( Jeremija 31,3) un kurš ir visuvarens (Psalms 91,1). Un tāpēc tas nozīmē to, ka man neparko nav jāuztraucas ( Apusuļa Pāvila vēstule filipiešiem 4,6). Kas var būt skaistāks un labāks par visuvarenu Dievu , kurš ir ar mums un mūs mīl? Tātad, ja mani priekšstati ir garīga rakstura un tie ved mani pie stingras ticības manā mazā dzīvē , tad lūgšanas nav nekāds lielais darījums vairs, no kura man būtu jābaidās un jājūtas nedrošam. Taču lūgšana nav tikai lūgt, bet gan arī kā izteksmes līdzeklis par attiecībām ar Dievu – mana dienišķā maize – un arī kā izteiksmes līdzeklis manam dvēseles stāvoklim.
Uzticība Dievam noteikti parādās arī vaļsirdībā un centībā VIŅU visur un vienmēr meklēt, izsakot savus jautājumus. Kas Dievu no visas sirds meklē, tas arī To atrod (5 Mozes 4, 29). Mēs meklējam Dievu caur mūsu lūgšanām un uzdodam savus dzīves jautājumus arī caur lūgšanām. Kristietis ir meklējošs un jautājošš cilvēks ar pacietību un uzticību Dievam! Uzsaucu jums: „ Ej ar savām rūpēm, problēmām, vajdzībām un vēlmēm pie Dieva!“ Lūgšanas nekad nevar būt par daudz un mūsu priekšstats, ka Dievs ir visuvarens un viss, kas attiecas uz mums, VIŅŠ nepalaiž garām, var tikai augt un kļūt varenāks. Jautāt un meklēt ir galvenās bērnu iezīmes – tieši tā mums būtu jābūt noskaņotiem attiecībā uz Dieva valstību un mūsu Tēvu debesīs (Lūkas ev. 18,17). Arī Dievs mums uzdod jautājumu – jautājumu ar izsaukuma zīmi! - atcerēsimies ievada tekstu „Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas viņu lūdz?“ Ko tu uz to atbildētu? Jautājums ir : „ Cik daudz vairāk?“ Dievu meklēt sagādā prieku, jo mēs drīkstam apzināties, ka esam viņa bērni, ka VIŅŠ ļauj sevi atrast un mūs mīl. Un tas viss neskatoties uz (vai tieši dēļ) mūsu nepilnībām, kļūdām un rūpēm: „skatities, jūs pazemīgie, un priecājieteis, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds!“

Jörg Bauer