Ko spēj lūgšana?

Ko jūs domājat par lūgšanu? Vai tas ir drīzāk kaut kas priekš fantazētājiem? Vai pēc moto: „tas jau vienalga nepalīdzēs“, vai arī tā ir kāda nepieciešamība Dievam“ . Varbūt „pēdējā cerība“ , tad , kad nekas cits vairs nepalīdz? Vai tas ir izteiksmes līdzeklis kristiešiem „ar priekšzināšanām“, kuri īpaši svēti? Pajautāsim sev nopietni: Vai Dievs mūs dzird vienmēr? Un, ja nē tad kad un kā? Ko nozīmē lūgties? Tā ir saruna ar Dievu, lai Viņam pateiktu kaut ko ļoti svarīgu. VIŅAM no visas sirds izteikt pateicību, slavu, izteikt cieņu par viņa žēlastību mūsu dzīvēs – ik dienas. Mēs varam lūgt par citiem = mīlestība pret citiem, lūgt par sevi = mīlestība pret sevi pašu. Kurš mīl citus, mīl arī sevi (Pāvila vēstule efeziešiem 5, 28). Mēs lūdzam par intīmu garīgo sadraudzību ar Dievu, arī ar saviem māsām un brāļiem Kristū mēs to vēlamies piedzīvot. Kopējā lūgšanā tas ir iespējams. Dažas lietas ir iespējamas TIKAI ar lūgšanas palīdzību ( pretstats: „...pēdējā iespēja ir lūgt ..“) Personīgā lūgšanas stunda ir kristiešu „skābeklis“. Un jūs jau ziniet, kas neelpo, tas nosmok! Lūgšana ir aspekts attiecībās ar Dievu. Diemžēl aspekts, kas vismazāk tiek apjēgts un saprasts. Tāpēc mēs pārāk bieži veidojam nožēlojamu lūgšanas dzīvi un līdz ar to, dzīvojam nožēlojamu kristiešu dzīvi. Mateja 6,7 stāv rakstīts „Bet, Dievu lūdzot nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.“ Tas nozīmē, mēs NEESAM Bundestāgā und Dievs nav kritis uz galvas; no otras puses mums nav jābaidās Viņam kaut ko paskaidrot, Viņš mūs tiešām saprot.
Apustuļa Pāvila vēstulē romiešiem 8,26-27 stāv rakstīts: „Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.Bet tas. Kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.“ Mēs nezinām kā pareizi lūgt! Gars to dara mūsu vietā! Viņš papildina un noslēdz mūsu vājo lūgšanu. Dievs visu zina, mūsu lūgšana ir tikai atgādinājums un apstriprinājums Dievam par kādu mums svarīgu lietu. Šādā veidā mums būtu jālūdz. Mūsu lūģšanu priekšmetam ir jābūt pēc Jēzus dotiem kritērijiem, Viņā un mūsu mūžīgā Tēvā. Visu, ko mēs lūdzam ir jābūt pēc šiem kritērijiem un tikai tad mums ir iespēja lūgt Viņa vārdā. Viņa vārdā lūgt nozīmē viņa autoritātē un saskaņā ar Viņa augstāko mūžīgo gribu. Iet runa par Dieva valstību, Viņa spēku un dižumu. Dievam ir un būs taisnība, spēks un vara mūžīgi! Viņam drīkst kalpot un jākalpo, vieni ar prieku, citi klanās negribīgi, bet viņi klanās. Kristiešiem NEVAR BŪT alternatīvs skatpunkts. Un arī tā ir žēlastība, nevis ierobežojums, jo kur ir Gars, tur ir brīvība ( Pāvila 2. vēstule korintiešiem3,17)

Roland Schaufler