Kāds vīrs pēc nāves stāv Dieva priekšā. Šis vīrs saka: Dievs, es dažreiz biju nikns un dažreiz maigs kā jērs – tas izlīdzinās! Es daudz lādēju, bet arī daudz lūdzos – tas izlīdzinās. Es cilvēkus krāpu naudas lietās, taču arī naudu ziedoju – tas izlīdzinās... Tad Dievs saka: Es tevi radīju un velns lai tevi parauj - tas arī izlīdzinās.
Mēs nevaram būt paštaisni. Mums ir nepieciešama ticība Jēzum, ka viņš par mūsu grēkiem ir samaksājis. Bez viņa mēs būtu pazuduši. Tikai tāpēc , ka Jēzus ir mūsu aizstāvis, mums ir iespēja kļūt atkal tīriem.
Jā, būs savadāk, nekā mēs to esam pelnījuši. Dievs mums neteiks: Es tevi radīju un velns lai tevi parauj – tas izlīdzinās. Dievs mums atbildēs: Tu grēkoji un mans dēls ir par tevi samaksājis – tas izlīdzinās.
Jā, mēs vairs neesam grēcinieki, tas ir paradokss. Neskatoties uz to, ka mēs atkal un atkal grēkojam, mēs vairs neesam grēcinieki. Mēs esam Jēzus mantojums – un mantojums, ko viņš mums atstājis ir bezgrēka zēlastība.